Labradors - Ainars Mielavs

No skumjām aizsala logi, par krusu pārvērtās vējš

Pat karstākās pirtis un krogi šīs krustceles neizkausēs

No asarām piebrieda durvis, nav nozīmes aizbultēt ciet

Tās neatvērtu pat burvis, kaut būtu iemīlējies

Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu

Tik pārlieku baltu un liegu

Lai zem lavīnām meklētu viņu

Savas mīļotās sirdsapziņu

No dusmām aizdegās zārdi ar sausiem solījumiem

Bet steigā izteiktie vārdi nu kļuva par karavīriem

No naida sadrupa sienas ap slāpētām emocijām

Un visas parastās dienas tad tapa par labākajām