Kā kuģis - Livi

Kā kuģis lēns un domīgs uz māju pusi iet

Nāk vīrs ar stiprām rokām un savu dziesmu dzied

Par jūru un par dēliem, par savu mīļoto

Un neprasa nevienam sev lieku it neko

Viņš ir kā karogs mastā un bāka tiem, kas redz

Kā stāstā neparastā viņš savu dzīvi dedz

Tam sirds no zelta un dzintara mazliet

Un krūtīs saule, kas nekad nenoriet

Tam sirds no zelta un dzintara mazliet

Un krūtīs saule, kas nekad nenoriet

Kaut sidrabs matos zvīļo, viņš spītīgs tālāk ies

Un piedos tiem, kas neprot ne lūdzu, ne paldies

Kā kuģis lēns un domīgs, kam dārga viņa cilts

Viņš plūst kā upe strauja un stāv kā akmens tilts

Un šis ir tikai paldies par to, kas ir un būs

Un kamēr vien viņš dziedās, šī jūra neizžūs

Tam sirds no zelta un dzintara mazliet

Un krūtīs saule, kas nekad nenoriet

Tam sirds no zelta un dzintara mazliet

Un krūtīs saule, kas nekad nenoriet

Un šis ir tikai paldies par to, kas ir un būs

Un kamēr vien viņš dziedās, šī jūra neizžūs

Tam sirds no zelta un dzintara mazliet

Un krūtīs saule, kas nekad nenoriet

Tam sirds no zelta un dzintara mazliet

Un krūtīs saule, kas nekad nenoriet