Zvani - Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks, Раймонд Паулс

Kopš tā brīža tik dīvaini zvani

Skan ar dziesmu, ar klusumu

Un it kā biedē

Kā aicina mani un kā ūdeņi mozdamies

Melna nakts glūn pie loga kā piķis

Vēja velni sniegs, lēkājot nolauž zaru

Un rāda kā striķi

Arī velns varbūt pakārties prot

Arī velns varbūt pakārties prot

Bet es dzirdu tos zvanus, tos zvanus

Dimd no zemes un debesīm

Skan pa miesu un dvēseli manu

Kā skan sprēgonī iekurta guns

Un es klausos tais dīvainos zvanos

Un nav bail pat no veļu nakts

Jo es zinu, ka pamošanos vairs

Neviens to man nevarēs zagt

Pat ja tu tagad lūgtu, lai dotu

Tavus zvanus tev atpakaļ

Es nekad tos vairs neatdotu

Ja tu vari, tad jaunus kar

Man šie zvani skanēs līdz beigām

Varbūt arī pēc beigām un dunēs mūžībā

Svinīgā steigā tā kā mīlot dvēsele dun